IETĒRPT VĀRDOS NEIETĒRPJAMO.
Veltījums ikviena cilvēka brīvībai.
Pirms gadiem divdesmit man noformulējās tāds teiciens “kāpēc gan cilvēku ielikt vienas nodarbošanās rāmjos, ja mēs esam radošas būtnes”. Tas laikam bija brīdī, kad kādā intervijā vai citā tml pasākumā bija jāpasaka, kas tad es īsti esmu.
“Noķer mani, ja vari!”
Viena no lielajām sāpēm ilgus gadus man ir bijusi sajūta, ka ļoti daudziem ir priekšstats par mani, kuram man ir jāatbilst. Ja tu esi TV un stāsti par filmām, tad tu esi “žurnāliste, kinokritiķe utt” Bet es nebiju – šefs Andrejs Ēķis toreiz teica “tev nav jābūt gudrai, tev jābūt skatītāja draugam”. Un tā radās jauns tēls tā brīža TV pasaulē. Daudzi toreiz gribēja arī, lai esmu dīva (viņu acīs), bet es biju es pati, tā sagādājot vilšanos viņu gaidām.
Tad bija laiks, kad daudzi nevarēja saprast, kā šitā meitene var dziedāt, ja viņai jāstāsta par kino (mēģināju teikt, ka man atšķirībā no lielākā vairuma tā brīža dziedātāju, ir attiecīgā mūzikas skolas izglītība un papildus privātās dziedāšanas nodarbības augstskolā pie Pēterburgas izcilībām).. Nē, tas negāja kopā ar priekšstatiem, ko bija ērti man piekabināt. Tad, kad jau biju nogurusi stāstīt intervijās vai kur nu kuram vajadzēja par mani ko zināt, ka šķietamā meitenīte, dīva tobiš no TV ir ar nopietnu akadēmisku izglītību mākslās, režisors Jānis Streičs mani nofilmēja vienā filmā, otrā, tad uzrakstīja lomu speciāli man un pēkšņi visi teica, o, Baiba aktrise.
Bet tad es atkal neliku mieru.. Jo sāku ielauzīties jogas pasaulē: ezoterikā biju kopš bērnu dienām, bet nu tā joga sanāca publiski zināma, jo padevās un gludi gāja un acīmredzot biju nokļuvusi uz dvēseles sen gatavotās taciņas.
Taču visu laiku tā taciņa vijas un pa to nokļūstu visdažādākajās vietās. Tacina, taka – nu jau pilnīgi skaidrs – ir viena un tā pati, bet tā iet cauri visvisādām karaļvalstīm. Vērojot mani un manu taciņu no malas, daudziem joprojām sagādāju vilšanos un viņu priekšstatu neatbilstību’ kā tā var! Tu esi jogas skolotāja – sēdi mierā, beidz čivināt! (vai ari – beidz iesaistīties sociuma lietās!). Un tad es saku – bet tieši tāpēc, ka esmu jogini (atkal padumi formulēt), es to daru! Visu patiesu apziņas mācību mērķis taču ir ienest tās augstās vērtības ikdienā. Un spurgšana, humors un nestaigāšana baltā turbānā taču visticamāk nozīmē to, ka ar savu praksi cilvēks kaut kur tomēr ir ticis – piemēram, pie iekšējās pārliecības un viegluma. Brīvības. Un, ka to arī varu, teiksim, pat iemācīt. gribētājam.
Daži foto ne nesenās pieredzes vienā topošā seriālā: mani uzaicināja zīlnieces lomai. Bija vienā dienā jāiemācās daudz teksta – būtu ilgāks laiks, varētu vēl visādas fiškas izdomāt – bet bija looooti feini un galvenais, ka smieklīgi. Nebiju domājusi, ka reiz dzīvē varēšu šitādā veidā atspēlēties visiem tiem “pieburt, atburt” ekspertiem, kas, kā redzu, ir joprojām makten populāri.
Stay in tune – būs mana personīgā 2.sērija šim rakstam: kāpēc man tur saulesbrilles.
