Jā, tējkannā jau labi sen leju ūdeni tikai tik daudz, cik nepieciešams dotajā reizē -ne vairāk: tas ir kļuvis par tik spēcīgu refleksu, ka, sastopoties ar pretējo – pilnu tējkannu, no kuras izmantots pavisam nedaudz, man tas “lauž sirdi”un “griežas acīs” ne pa jokam. Un tomēr pamatīgs blieziens man bija arī salīdzinoši nesen -2017. gada sākumā uzzinātie reālie fakti, kā es -viens no planētas iemītniekiem- tērēju ūdeni savā ikdienā.
Pētījumi, ko skaisti dēvē par ūdens pēdu nospiedumiem –water foot prints -burtiski katrai lietai, situācijai, precei, piedāvā reālus, bezkaislīgus faktus un mēs -arī tie, kuri lieto stikla traukus plastmasas pudeļu vietā savām ekoloģiskajām precēm -bezparabēnu šampūniem, videi draudzīgai sadzīves ķīmijai un tā tālāk, līdz BEZGALĪBAI -nekur nespruksim.
Katrai lietai, ko cilvēks uz šīs Zemes rada un pēc tam patērē, ir nepieciešams ārprātīgi daudz ūdens.
Un nav runa, ka arī grāmata, kuru lasām par Dvīņu Liesmas n-tām pazīmēm un veselīgu dzīvesveidu, ir ražota no otrreiz pārstrādāta (re -cycled) papīra: arī tādēļ ir bijuši nepieciešami tūkstošiem ūdens ciklu. Kubikmetri ūdens -papīram, tintei, līmei un visām pārējām ekstrām.
Mūsu -veģetāriešu, vegānu, prānas ēdāju un visu pārējo teju apgaismoto būtņu iemiesojumā esošo kokvilnas T krekliņam bija nepieciešams 2700 l ūdens.
Pat, ja nenēsājam ādas apavus, mūsu visi citi -mākslīgās ādas, lina vai cita šķietami dzīvniekus neaiztiekoša materiāla, ir dabūnami tikai un vienīgi tāpēc, ka bijis iespējams to izdarīt, lietojot nenormāli daudz ūdens, tā teikt, paskādējot delfīnu un citu jūras iemītnieku teritorijas vai tuvējos kaimiņus Daugavā…
Tiem, uz kuriem labi iedarbojas cipari un pētījumi, šeit ir pietiekami daudz datu: lai sagādātu patērētājam 1 kg liellopu gaļas, tiek patērēti 15 000l ūdens…Uzmanīgi pastudējot -graudaugu ražošanai nebūt netiek tērēts mazāk…
Ja ir vēlme, pacietība un angļu valoda, var izpētīt detaļas. Tā dēvētie ūdens nospiedumi dalās trijās kategorijās: zaļais, zilais, pelēkais pēc sava “dzīvīguma” jeb “fresh”.
Kaut arī biju varen priecīga savā Amerikas Vērmontas posmā ( katrs štats ir atšķirīgs, Vērmonta ir iezīmīga ar savu videi draudzīgo dzīvesveidu)uz eko lielveikalu doties ar trauciņu šampūnam, citu -trauku mazgājamam līdzeklim un vēl citu zemesriekstu sviestam, arī katrai šai precei ir bijis nepieciešams ūdens. Ļoti daudz ūdens. Jā, ir tik super gandarījuma sajūta pēc tam, kad konsultācijā izdevies palīdzēt kādam nomāktajam vai novadīt grupas nodarbību, par kuru emailā birst pateicības ziņas, taču visbiežāk pēc tam man tas maksā vismaz 15 minūtes stāvēšanu dušā, ja ne ilgāk: tieši ūdens man palīdz vislabāk pārstartēties, nomainīt informāciju.
Šis raksts ir jogini pārdomas par AHIMSA -pirmo no jogas principiem ASTOŅU PAKĀPJU jogas sistēmā. To izprovocēja kāds komentārs, kurā man uzdeva jautājumu, kā man sokas ar šo principu, ko vienkāršoti tulko kā “nevardarbība”, jo redzēja mani dabīgās ādas kažociņā. Un cepurē. Tā kā sanskrits ir meditējama, ne tulkojama valoda, tad uzrakstīju šo.
Pameditēju par sevi un mums visiem citiem -meditējošiem un nemeditējošiem, kas šobrīd dzīvo uz šīs planētas.
p.s. Ā, -tam vaicātājam ( kas nebija jautājums, bet nosodījums) paskaidroju, ka vienmēr, uzvelkot šos divus apģērba gabalus, izsaku visdziļāko pateicību abiem dzīvniekiem, kas man dod iespēju justies silti LV ziemā; kā daudziem Auniem, man ir ļoti jūtīga galva un silto, vēju aizturošo cepuri vistiešākā veidā izjūtu kā Dievietes Mātes Zemes dāvanu. Tāpat, nereti ejot cauri sirds centra transformācijām, kas izpaužas ar klepu, kad nomainās vecā informācija un zemākas vibrācijas tādā veidā -arī ar ūdens elementa palīdzību manā ķermenī –limfu -pamet to, šis kažoks ir mans draugs, sabiedrotais un sargeņģelis tam, ko daru. Daru to, ko sirds balss aicina darīt. Viens desmit gadus, ja ne ilgāk kalpojošs kažociņš un mēs kopā ar to aitiņu visticamāk ietaupījām n-tos litrus planētas šķidrā dārguma. Ar izrietošo rezultātu.
. “Vaicātājam” pirmoreiz dzīvē uzliku BAN, jo manā izpratnē arī tā ir AHIMSA – savu un studijas vietni pēc iespējas atbrīvot no “vardarbības” un agresijas, tai skaitā vārdos.
Dzīvojot uz Zemes, mums vienmēr būs iespēja ievērot, ka kādam nodarām pāri: cilvēks ir barības ķēdes pašā augšā. Viņš te ir patērētājs. Bet mūsu brīvā izvēle ir, cik esam spējīgi dot atpakaļ. Polaritātes princips turpina darboties. Ieraugot, cik daudziem ar savu esību nodarām pāri, mums tai pašā laikā ir iespēja novērtēt savu -CILVĒCISKAS BŪTNES -patieso vērtību. Augsto cenu. Ar sekojošām darbībām.
Paldies ūdens somelier Danam Voļevaham par atbalstu ar faktiem un to, ko viņš dara viena no planētas saimnieku -ŪDENS -labā..
Baiba Kranāte
2018. gada 22. janvārī, Rīgā
Jūs uzrunāja šis? Iespējams, Jūs varētu interesēt arī –Ūdens Balss – veltījums ŪDENIM -joprojām pieejams CD vai MP3
