Jūs atcerēsieties to, kas jūs patiesībā esat…
Lai arī kādam tas šķitīs patētiski, poētiski un metaforiski, patiesībā atcerēšanās ir ļoti konkrēts un burtisks process. Varētu būt dažādas versijas, kas to paskaidro. Šeit viena, kas nelielās atšķirīgās niansēs sastopama itin bieži.
Kaut kad mēs -tie, kas šobrīd nes cilvēka ķermeni un lasa šīs rindas -esam bijuši supervarenas būtnes, Radītāja kopijas “ģīmji un līdzības “ mikroversijā. Ja šobrīd 2000 -padsmitajos gados esam uz Zemes, tad tas noticis saskaņā ar mūsu dvēseles kontraktu: visbiežāk mēs esam tie, kas nolēmuši nākt palīgā šai planētai un tās Augstākajam Es -bieži sauktajam par Gaiju. Kaut arī mērķis mums ir viens, mēs esam ļoti dažādi, tai skaitā ieradušies no dažādām vietām, planētām, citām galaktikām. Visticamāk daudzi no mums ir izgājuši Augšāmcelšanās procesu šajās citās vietās, ir aktivējuši savus gaismas ķermeņus un augstākos plānus. Tagad mēs to palīdzēsim/palīdzam iziet Gaijai, palīdzēsim tiem, kuri vēl nav atcerējušies…Tai pašā laikā bagātinot paši savu pieredzi. Daudzi ir tā dēvētie Zvaigžņu Bērni, kuriem līdz šim nekad nav bijis iemiesojumu uz Zemes. Daudzi ir bijuši šeit jau agrāk, ir bijuši Atlantīdas Zelta Laikmeta Priesteri, Priesterienes, kuru DNS un gēnu atmiņā ir ierakstītas sakrālās zināšanas un atmiņas par Paradīzi Zemes virsū…Par Zelta Laikmetu.
Ir apsolīts, ka mēs to atcerēsimies, katrā ziņā ŠOBRĪD tam ir ļoti daudz instrumentu -gan dažādas regresīvās metodes, gan gaismas ģimenes locekļu satikšana, kas šobrīd iespējama vairāk un plašāk nekā jebkad agrāk, gan pašu redzējumi un nojautas.
Atcerēšanās notiek arī tajā ziņā, ka atgriežas izpratne un sajūta par to, kas cilvēks ir/ ir bijis patiesībā. Visprecīzāk to paskaidro ideja, ka
cilvēks ir Radītāja kopija -dievišķā matrice, kurai piemīt tādas pašas spējas, mīlestība, pārpilnība kā lielajam Radītājam jeb Avotam, no kura tas ( cilvēks) nāk.
Kādā brīdī kādu iemeslu dēļ ( atsevišķa tēma) šajā matricē ir ielaists savdabīgs vīruss, destruktīva programma, kas radījis tālāk sekojošo un labi zināmo cilvēku, ko īsumā saucam par “krišanu ilūzijās “ un raksturojam kā cietēju, upuri, varmāku un grēcinieku, kas izraisa karus un cita veida agresiju, no paaudzes uz paaudzi turpinot ražot ideju, ka pasaule ir pilna ciešanu un netaisnības.
Šis ir laiks, kad mēs atceramies, ka viss ir bijis lielā ilūzija, kuru esam nolēmuši spēlēt, risinot karmiskas ludziņas ar dažādām darbojošajām personām, tādā veidā izzinot paši sevi -Radītāju.
Mēs esam uzzinājuši, kas mēs varam nebūt un atcerējušies, kas mēs varam būt…
Ja Jums rezonē šādas lietas -laipni aicināti INDIVIDUĀLĀM tikšanās reizēm par to, vai pievienojieties NELIELO, bet ĪPAŠO grupu nodarbībām.
Baiba Kranāte
2017.g 21.novembrī Rīgā
