2020.gada 26. aprīlī Baiba Kranāte
2020.gada pavasara Lielās ATMOŠANĀS domas. Nr 1.
Esmu liela runātāja -man ļoti patīk darīt to video veidā, bet vienlīdz labi arī rakstīt. Un no ESĪBAS manī plūst dažādi stāsti, sakāmie, jo īpaši šai laikā. Dažus pierakstu FB personīgajā kontā @Baiba Kranāte un daudzus ar nodomu iedvesmot, stiprināta, atgādināt Gaismas Darbiniekiem viņu spēku, publicēju savā vietnē mājas lapā. Šī laika impresijas sāku apkopot mājas lapas Rakstu sadaļā DIENASGRĀMATA.
Dažiem esmu teikusi, mani pamudināja arī plašāk pastāstīt. Gribētu mīļajā video formātā, bet, lai ir rakstiski. Marta vidū, kad vīrusa stāsts tikai sākās mūspusē, mani pārņēma sajūta par sevi 1991.gada pašā sākumā Ļeņingradā, kas pēc pusotra gada atkal tika nosaukta par Pēterburgu. Es zinu, ka LV liela sabiedrības daļa mani uzskata par Baiba baby no TV un sieviešu žurnāliem: lai arī ir tas kvants, man nav nekādu problēmu to spēlēt. Un tomēr. Es gribu dalīties ar vienu atmiņu, ko manī atmodināja “Tā Sajūta”, kurai uzticos. Daudziem iespējams ir līdzīga reminiscence. Ja kāds godavīrs no astroloģijas varētu palīdzētu mums visiem harmoniski saprast,-tas vispār būtu ideāli, jo cik zinu, tad tagad noslēdzas nozīmīgs 29,5 gadu cikls un neatkarīgās LV atjaunošanai tas ir īpaši.
1991.gada janvārī kārtoju sesiju, netiku uz barikāžu notikumiem, bet visu laiku sazvanījos ar ģimeni Rīgā, bieži tikos ar citiem mūsu institūta baltiešīem un domājām, kas tā būs par vietu, kur atbrauksim brīvdienās-iebraucu Rīgā 20.janvārī -un vakarā tieši sākās barikāžu laika kulminācija. …Turpmākajos mēnešos bija viss kas pa vidu, es atpakaļ mācībās. Kā jau tajos gados bija -neko īsti saprast nevarēja, kaut kas mainījās: daži mani progresīvie pēterburdzieši atbalstīja Baltijā notiekošo, citi mūs sauca par nacionālistiem. Un tad pēkšņi viss ieguva citas krāsas.
1991. vasarā filmējos Ļenfiļm, uz Rīgu tiku tikai dažkārt. Vienu augusta rītu 6.00 kā parasti mūs veda uz stundu tālo Pēterhofu, un pašās brauciena beigās pēc visām aktieru anekdotēm un pusaizmigušās komunikācijas viens no aktieriem auto saka: kā, jūs vēl neko nezināt? Valstī apvērsums, Komandanta stunda, lai!”. Pēkšņi mums viss saslēdzās kopā -kāpēc to klasisko mūziku spēlē TV utt..Pa telefonu uz Rīgu vairs nevarēja piezvanīt Vārdu sakot -palika baigi, nekāds janvāris! Mamma pēdējā telefona sarunā, kas bija iespējama, saka “Ja tavi ebreji brauc uz Izraēlu, brauc viņiem līdzi”( tā bija filma pēc Šolom Aleihema).
Piezvanīju savam pasniedzējam, kurš klausījās BBC radio un viņš man teica: jūsu baltiešu liktenis šobrīd ir atkarīgs no tā, kas notiks pie mums Krievijā.
Neatceros, cik mierīga biju, bet filmēšanas starplaikos “ar roku” tulkoju lugu, ko pēc tam spēlēju pirmajā neatkarīgajā teātrī “Kabatā”- biju izdomājusi to kā diplomdarbu arī LV, Un pēkšņi notika tas, ko neviens nebijām pat gaidījuši -trijās dienās viss bija cauri. Atnāca Jeļcins un visu sakārtoja citādāk. Es turklāt pēc dažām dienām tiku lidmašīnā un 22. augustā ( laikam tajā datumā)pie Brīvības pieminekļa dabūju “Dievs svētī Latvija” kopā nodziedāt.
Ja mēs varētu godīgi saprast, kam šobrīd mūsu valsts un galvenais -tās cilvēki iet cauri. Nepārprotiet -šis nav aicinājums uz nemieriem. Es pat teiktu -es ļoti patriotiski LATVISKI -VALSTISKA jūtos. Varbūt mēs varam iedarbināt vismaz to vienu, ja ne citu aspektu, kas mums liek paskatīties atpakaļ, ka mēs ļoti priecājāmies par negaidīto -neatkarības atjaunošanu ( un abiem 1991.gada notikumiem pa vidu bija 4.maijs!!! -:Mežaparkā izliktā šilte manā riteņbraucienā to nupat atgādināja). Mavrika kungs un citi, kam bija iekša, tak’ toreiz priekš šodienas mums to dabūja cauri.
Rezumējot un pat nemaz nedomājot par Trampu, Geitsu un 5G -varbūt mēs varam fokusēties uz to, kas ir šeit un tagad -neatkarīgās Latvijas cilvēki, kuri nedrīkst šobrīd strādāt, bet kuriem nav iedots risinājums, kur ņemt naudu, ko nomaksāt komunālos un pabarot bērnu, lai viņš varētu nosēdēt e-klasē. Vakar redzēju info par ziedojumu vākšanu radošajai sfērai. Cik sapratu pareizi, man tas liekas nepieņemami: vismaz es šādā veidā neatbalstīšu lietu, kas pilnīgi un noteikti jārisina valsts struktūrām, ne brīvprātīgiem ziedotājiem.
