Yes, yes, yes! Urrā! Tā es to izdarīšu! Gaviles un saviļņojuma asaras manas būtības dziļumos, atvieglojums un izpratne, kā es izdarīšu to, ko gribēju sen šovasar, īpaši augustā un pēdējās nedēļās, bet nebija vārdu vai piemērotas formas.
Te tā gulēja manā plaukstā -milzīga buļļa sirds, kas absolūti reāli pulsēja un vibrēja absolūti dzīva. Un daudz kas vairāk -Mātes Zemes un vēl lielākās -Kosmiskās Mātes sirds. Manā plaukstā, ar drusciņ noplīsušu plānu miziņu un vienā vietiņā nedaudz mīkstāka.
Ne, tā nebija iebojājusies. Tā bija ļoti gatava, ļoti pilna ar dzīvības spēku, sulām, mīļumu un varenību. Es stāvēju savā virtuvē un, tikko biju paņēmusi to rokā, sākot izpētīt, kāda tā ir šorīt -biju atnesusi to mājās iepriekšējā dienā -varbūt jāieliek ledusskapī, pretēji visiem uzskatiem par tādas glabāšanu. Bet tas viss, kā tik ļoti jau ierasts ar maniem “aha! momentiem “ izvērtās citādāk. Zibens ātrumā ieguvu sapratni par to, kas nupat pēdējā laikā notika/ notiek. Jo īpaši -kā to izskaidrot tiem, kuri no manis dzird “viss ir normāli, iet lielas lejuplādes, jaunas jaudīgas enerģijas prasās iezemēties, veramies nebijušām dimensijām “ kā vienu no skaidrojumiem par lielo nogurumu, pieņemšanos svarā vai citām izmaiņām fiziskajā ķermenī, sirds pārsitieniem un tiem, kuriem jau arī citas lietas aktuālas -gaismas zibšņu, varavīksnes tiltu, paralēlo realitāšu klātbūtni.
Un šī pulsējošā buļļa sirds visu salika pa vietām. Jā, to var saukt par tomātu. Milzu tomātu. Vērša sirdi. Un tas bija pavisam citāds nekā jebkad biju rokās turējusi. Tomāts itself un informācija, ko tas saturēja un raidīja man dotajā brīdī bija totāls sazipots gigantisks vēstījums par tām superjaudīgajām mīlestības, pārpilnības, dievišķuma un Lielās Kosmiskās Mātes enerģijām, kuras nupat ( augusta nogalē) pāršalca Zemi. Mūsu Planētu.
Konkrētā tomāta stāsts manā realitātē sākās iepriekšējā dienā, kad pēc nedēļas vai pat ilgākas vāļāšanās/vēlēšanās sēdēt tikai ar taisnu muguru un klausīties klusumu sevī, meditēt/ stundām ilgas atgriešanās no t.s. sapņu pasaules uz t.s. nomodu plānu no rīta/ milzīgām nepārtrauktām atklāsmēm un tamlīdzīgiem absolūti skaidriem vēstījumiem par lielo jaudu plūsmu uz mums/ zemi, es nolēmu pievienoties draudzenei -sinhronas vibrācijas ceļabiedrei sestdienas tirdziņa apmeklējumam. Tā teikt -kompānijā ar viņu un viņas diviem bērniem būtu labs iemesls iziet kaut kur taču “cilvēkos “. Vieta, kurp devāmies, un kas pozicionējas vairāk vai mazāk kā “jaunās domāšanas, zaļa dzīvesveida un visa, kas ap to “ vide mani vienmēr bija vilinājusi, kaut apmeklēju to izcili reti. Man nebija ne mazāko šaubu, ka šoreiz lieliskā kompānijā jutīšos labi. Pēc apmēram minūtēm divdesmit, iejūtoties piedāvājumos un iespējās -pirkumiem, bērnu aktivitātēm -kaut kāda sajūta vilka mūs prom. It kā viss pareizi -jauki, radoši -bet “something was off “. Jā, es pat ieteicos, ka “hei, es te kaut kāpēc kā citplanētietis jūtos “. Nosmējāmies. Tad kādu brīdi vēlāk mana draudzene acu priekšā pazuda -nebija un viss. Nu, labi, vēlreiz noķiķinājām- “eh, nu tiešām izkritām citā paralēlē “.
Bet šis bija tikai ievads.
Un tad, atgriezušās auto, pa ceļam nolēmām uz pāris mirkļiem ieskriet vienā citā tirdziņā. Ah, kā mums tur patika. Es pat jutu, ka mans domājamais atgriežas un esmu gatava ko nopirkt. Īsti neko nevajadzēja, bet šo to no vasaras nogales veltēm jau varētu. Nu, teiksim tomātus. Mājās man jau bija -gan lielveikala, gan mammas dārza, bet gribējās pie tā jaukā pusaudžu skolnieciņa ar dažādu izmēru un šķirņu tomātiem kaut ko nopirkt. Ak, precizēšu: es nepērku, es priecājos rotaļāties ar enerģiju -apgūstu, iepazīstu, dalos, apmainos, vēroju, atbalstu kādas citas būtnes radošo enerģiju ar savas enerģijas iespēju. Teiksim, naudu. Kaut kāda iemesla dēļ -tas bija sekundes lēmums -man vajadzēja kādu no jancīgajiem dažādajiem tomātiem. Pie šī puisīša. Tur bija dažādi -viens interesants ar tādu kādu mazāku puļķīti, cits -ar tādu kā nelielu astīti. Jā, viens tomāts būtu gana. Biju priecīga to dabūt, priecīga par vietu, kur atkal uzelpoju un “jutos uz savas planētas “. Mūsu draudzīgā kompānija arī bija priecīga “pamainīt dekorācijas “un mēs devāmies tālāk SESTDIENAS CEĻOJUMĀ. Kas ir cits stāsts.
Bet tobrīd es nezināju, ka šīs pieturvietas – Tomātu puisīša -epizode būs izšķirošs moments tam, kas sākās pirms pāris mēnešiem. Un to es sapratīšu tikai nākamajā rītā.
Stāsts sākās pirms dažiem mēnešiem, turpināja pieaugt, ne velti paģērot/rosinot/ dodot iespēju ap Vasaras Saulstāvju laiku un nedaudz pirms/ pēc tam dažādos līmeņos iezemēt sevī un savā apkārtnē konkrēto aspektu -Vīrišķais -Sievišķais. Un piedāvājot mums visiem -caur pretpolu enerģijām, īpaši caur pretējā dzimuma enerģijām, vēl vairāk iepazīt pašiem sevi. Gan savos iekšējos vīriešos/ sievietēs, gan ļoti jūtami -ārējās visa veida partnerattiecībā. Sekojošais triju Aptumsumu posms un Lauvas Vārtu Portāls piedeva cuku visam: nu, iznākot ārā, mēs saprotam, ka esam bijuši iniciēti un mums ir atvēries vēl nebijis līmenis tam, ko tik ļoti grūti aprakstīt vārdiem ( jo tas neattiecas uz vārdu un formulējumu dimensiju). Arī pati no apmēram augusta padsmitajiem datumiem jūtot to supero/ ne ar ko nesajaucamo noguruma sajūtu ķermenī, kuru jau, paldies Esībai!, atpazīstu kā lielo download drošu pazīmi, kas ierasti papildinājās ar nevēlēšanos atrasties kur citur kā tikai savā pašas mājā vai studijā, ar izbraucieniem uz jūru -peldēt, runāt/ saplūst ar Neptūnu un 2 dienas pirms rakstu šo -konkrēti 22. augustā – pie pilnas jēgas un saprašanas izdzirdēt vārdus ( no kāda no saviem Augstākajiem Es, kurus diezin vai saukšu par Erceņģeli tādu un Dievieti šādu -tie ir mani Augstākie Es kādā no plāniem) – “bet arī Neptūns ir Lielās Kosmiskās Mātes radīts “…oj, oj. Mīļais lasītāj, tu zini, par ko es runāju, jo tev ir bijis kaut kas ļoti līdzīgs, kaut iespējams citāds.
Tā ir tā daudzdimensionalitāte, ko visi ar savu cilvēcisko daļu -vārdiem, rakstiem, sarunām utt -mēģinām paskaidrot, bet kas ir grūti, jo patiesībā eksistē citos līmeņos. Jā, ir šī viena fiziskā daļa -bet tā satur galaktikas. Un tās turpina vērties/ aktivēties. Un turpinās nākotnē.
Es nezinu, kas ir šie cilvēki, kuru dārzam un rokām pateicoties, es saņēmu šo vēstījumu. Bez šaubām, tas ir viens no apliecinājumiem “mēs visi esam viens “. Tur ir arī man ļoti personīga daļa, kas saistīta ar Vērša arhetipu. Zīme no Vērša, kas zināmos aspektos man personīgi ir būtisks un jaunā dimensijā atklājās tieši šīs kardināli svarīgās vasaras sākumā -2018. gada aprīlī, piedaloties Jaunās Paradigmas – Evolutionary Astrology of the Soul aplī pie Kaypacha Atēnās. Tas bija vēl viens apliecinājums, kāda ir smalko pasauļu komunikācija ar mani personīgi -caur zemi, tās dāvanāmTā ir viena būtiska daļa.
Šādā veidā es mēģinu aprakstīt, kas tad ir tās Jaunās Enerģijas un Mīlestība, kas turpina un vēl turpinās vērt mūsu sirdis vaļā. Katram citādāk, bet pilnīgi noteikti saslēgt mūs visus ciešāk ar svētās sievišķības kvalitātēm -empātiju, pateicību, pārpilnības ieraudzīšanu visapkārt, prieku, dzīvības nebeidzamību. Praktiskā veidā -ja runājam par transformāciju izpausmēm fiziskajā plānā -nogurumu, pārmaiņām attiecību/ nodarbošanās/ fiziskā ķermeņa jomā -tas viss ir tāpēc, ka mūs atslēdz, pārslēdz uz jaunu fekvenci. Mūsu uzdevums un jēga ir ieraudzīt visas eksistences svētumu -lapā, tomātā, otrā cilvēkā, ūdens pilienā un putna spārna vēzienā. Miljardos Lielās Kosmiskās Mātes izpausmēs.
Cilvēks ir ģenerators, kas ļauj tam ieplūst gan viņā pašā, gan caur sevi iezemē uz planētas.
Acīmredzot tas ir šī brīža viļņa noslēgums -Pilnmēness ir Zivīs: jaunajā paradigmā un augstākajā oktāvā tas nozīmē kosmisko peldējumu, mīlestību, būšanu dievišķajā plūsmā.
Baiba Kranāte
2018. gada 26. augustā -Pilnmēness Zivīs!
