Baiba Kranāte, YogaLifeArt
Skaistais, skaudrais un skaidrais sakāmais –dzīvojam sirds atvēršanās laikā, atver savu sirdi, prasi sirdij utt – no, iespējams, nodrillēta un varbūt pat šķebinoša meldiņa ar ( nereti) pamācošu pamudinājumu ( pats vainīgs!) pārtop par ļoti loģisku, praktiski pielietojamu un tam, kurš vēlēsies/ būs gatavs -par pusminutē transformējošu pieredzi kopš uzzināšanas brīža. Tikai tiksim skaidrībā ar empātiju un empātiem.
Šo terminu droši lietojam latviešu valodā, tas nācis no angļu “empathy”, kurš, savukārt, sakņojas grieķu valodā: pathos ir “kaislība “vai “ciešanas “ , en -attiecīgi “iekš kaut kā “. Empātija nozīmē spēju iejusties otra cilvēka emocionālajā stāvoklī, vēl precīzāk -“iekāpt otra cilvēka kurpēs “. Nevis ar prātu, bet ar savu būtību. Jaunās Zemes kontekstā terminam ir daudz īpašāka, specifiska un ārkārtīgi svarīga nozīme. Daudzkrāsaināka un daudz-spēcīgāka.
Šobrīd par “empātiem “ dēvējam ne tikai tos, kuri ir emocionāli atvērti un spējīgi just līdzi visām dzīvajām būtnēm šajā milzīgajā apziņas transformēšanās laikmetā. Nebūs par skaļu teikts, ka “empāti “ šajā kontekstā ir sugas vārds.
Patiesībā šis apzīmējums un attiecīgi plašāks tā skaidrojums ir simptomi, diagnoze, glābšanas riņķis un vienlaikus milzīgs atvieglojums jaunākajām paaudzēm.
Paaudzes -specifisku vibrāciju nesējas.
Vispirms vieniem no pirmajiem jaunās apziņas nesējiem -revolucionārajiem indigo, kuru kolektīvais vilnis uz planētas sāka nākt ap pagājušā gadsimta 70- jiem, bet pirmie “pa vienam “ šeit ieradoties jau Otrā Pasaules kara beigās un tam sekojošajos gados. Pēc tam, bez šaubām, kristāliskajiem, varavīksnes un pārējiem.
Viena no indigo bērnu vai pieaugušo raksturīgākajām īpašībām ir spēja just otra cilvēka emocijas un sajūtas kā savējās. Nereti arī domas. Tas ir skaisti, mēs visi ejam tieši uz -par to ir šis laiks un tas ir viens no mūsu uzdevumiem!
Bet. Ar skaisto un patīkamo, ko uztveram no kopējā kolektīvā lauka, viss būtu kārtībā. Problēmas sākas ar zemo vibrāciju enerģijām un emocijām: daudzi neapzināti kolektīvās destruktīvās izjūtas- citu cilvēku vai dzīvu būtņu uztver kā savas. Dažādas psihoterapijas metodes ir veikušas lielu ieguldījumu, atklājot un izglītojot, ka daudzus “jušanās “un attiecīgi uzvedības modeļus bērni mantojuši no saviem vecākiem. Tas tā patiešām ir un bieži tie veidojas, vēl atrodoties mammas puncī. Bailes no vīriešiem un neuzticēšanos viņiem meitenīte ieguvusi, pirmoreiz ( un uz ilgiem laikiem -līdz “koda atkošanas brīdim “) saskaroties ar to mātes grūtniecības laikā un jūtot to, ko jūt māte: šausmas, kaunu, raizes. Tas iesēdies mazuļa enerģētiskajā laukā, pēc piedzimšanas -uzvedības pieradumos, vēl pēc tam -nepārtraukti atkārtojošajās situācijās, kas sajūtu tikai nostiprina.
Jaunā Paradigma skaidro, ka dzīve augstākās vibrācijās arī ir: just apkārtesošo kā savu.
Ne velti tādēļ par mums saka: “jūs, varoņi, esat nākuši uz šīs planētas īpašajos laikos un esat gatavi to pārveidot “. Ir pienācis laiks, sapratne, iespējas un drosme to mainīt. Daudziem, kuriem esmu skaidrojusi Empātijas nozīmi šajā -daudzdimensionalitātes un “normas “aspektā, tā ir kļuvusi par patīkamu revolūciju, apstiprinošu atvieglojumu un likumsakarīgu izlaušanos. Jā, nav bijis cita izskaidrojuma pēkšņi radušamies nogurumam vai dusmām, kā vien “tas nāk no kolektīvā lauka “. Protams, tā ir smalka līnija, kas joprojām mūs trenē būt savas realitātes radītājiem un nevainot nevienu citu – “to, kas ārpusē “. Acīmredzot, mūsos ir bijis kas tāds, kam norezonēt, novibrēt uz “ārpusē esošo “. Ko darīt? Skatāmies sevī, atpazīstam un atlaižam. Ne vienmēr tas ir viegli un vienkārši ( kaut -tas patiešām var būt vienkārši!!), galvenais –
mums nebūs īsti, kur sprukt no tā nevienam, jo tuvošanās sajūtai, ka “viss ir viens “ notiek arvien straujāk un ietekmē visus.
Kolektīvās enerģijas ir smagas: daudz dabas katastrofu, kas nes līdzi gan cilvēku, gan dzīvnieku, augu valsts, Zemes ciešanas. Nerunājot par cilvēku apzināti izraisītām traģēdijām -kariem, vardarbības vai iebiedēšanas aktiem, oficiālo masu mediju politikai attiecībā uz to, kas tiek atspoguļots ziņās un attiecīgi apzināti kodēts cilvēku apziņā un enerģētiskajā laukā…
To vienlīdz smagi jūt gan tie, kas iet apzinātu atmošanās ceļu, gan tie, kas vēl snauž: depresijas, smagi sapņi, cerības un entuziasma zudums, bezcerības un bezjēdzības sajūta. Tas, starp citu, ir viens no veidiem, kā Bezgalība ( un/ jeb mūsu Augstākie Es) piespiež mūs atmosties: tas ir apstiprinājums apgalvojumam, ko zinām un arvien vairāk redzam apkārt -ja ne labprātīgi, tad ar varu tiksim atmodināti. Emocionālās sfēras podziņas šai sakarā ir visiedarbīgākās, nereti vissāpīgākās un rūpējas par to, lai cilvēks agri vai vēlu tiktu skaidrībā par “podziņu mehānisma “nozīmi un meklētu izeju.
Izeja turpat, kur ieeja.
Un izeja ir turpat, kur ieeja. Gaismasdarbinieks -te absolūti iederīgi ir teikt “gaismas kareivis “ -uztver šos impulsus, saprot, no kurienes tie nāk un sakostiem zobiem, nobrāztiem ceļiem un lūgšanās aizsmakušu balsi salīdzinoši ātri pieceļas un dara tālāk savu darāmo:
tiekot galā ar attiecīgām vibrācijām sevī, kas visbiežāk izpaužas emocionāli un transformē ne tikai sevi, bet arī savu apkārtni, ja ne planētu ( “es esmu mikrokosmoss makrokosmosā, izmainot sevi, izmainīsies makrokosmoss “).
Šis ir viens no iemesliem, kāpēc aizsargāšanās īsti nestrādā Jaunajās Vibrācijās. Tā nekur īsti neved, jo pirmkārt -aizsargāties nozīmē turēt sevī programmu, ka eksistē kaut kas naidīgs. Otrkārt -agri vai vēlu tas, kam aizvērām durvis, atkal atgriezīsies, jo nekur nebūs pazudis. Protams, mēs nevaram nepārtraukti cīnīties, atrotītām piedurknēm un doties liesmās, mēzt Augeja staļlus un tā tālāk: kas tad no mums pāri paliks!
Tāpēc vismaz šajā gadījumā ir skaidrs, kāpēc “aizsargāšanās “ jaunajās enerģijās īsti nestrādā: tā vietā efektīgāka ir, piemēram, “izlīdzināšanās ar harmoniskiem notikumiem “ vai atbilstošas harmoniskas Laika Līnijas izveidošana. Arī Attīrīšana.
Mēs lūdzam Bezgalību/ Esību/ Augstāko Es dot iespēju tikai tam, kas ir Patiesā Radītāja gaisma, augstāko dievišķo plānu mīlošajām enerģijām vai būtnēm būt klātesošām mūsu dzīves notikumos.
Labs instruments ir vizualizēt sevi dažādu augstu nokrāsu frekvenču ( Zelta, Sudraba, Rozā utml)ieskāvumā.
Viena no vienkāršākajām, bet spēcīgākajām šāda veida izlīdzināšanās metodēm (esmu to pārņēmusi no angļu valodas termina alignment) ir ZINĀŠANA un JUŠANA sekundes simtdaļā: Es atrodos Dievišķo Enerģiju un Augstākās Mīlestības ieskāvumā tieši šobrīd. Sākumā tas var būt ne tik viegli vienas no traucējošākām un vibrāciju pazeminošākām sajūtām -šaubu dēļ. Taču, trenējot šādu ZINĀŠANU ar meditācijām vai citām apziņas organizēšanas metodēm, reiz tas kļūst vienkāršāk par vienkāršu un iedarbīgāk par visstiprākajām zālēm.
Praktiski apgūt šo un ļoti daudz ko citu varēs tam atvēlētajā SEMINĀRĀ.
Paraugi un iedvesmotāji.
Augstākminētais paskaidro, kāpēc daudziem no mums šobrīd ir tik cieša saikne ar delfīniem, vai arī, kāpēc viņu tēlu var piesaukt izaicinošos brīžos kā palīgu. Daudzos gadījumos, cilvēkam saskaroties ar tramsformāciju simptomiem, esmu rekomendējusi klausīties delfīnu skaņas vai kādas prakses, kas savienotu ar delfīnu enerģiju. Delfīni ir labi zināmi “empāti “( atceramies, ka jau vairākus gadu desmitus ir zināma delfīnterapija!): kāds man nedaudz pazīstams zinātnieks -delfīnu pētnieks saka: pavadot dienu jūrā kopā ar delfīniem, kur man nav jāsaka, kā es jūtos, jāvaicā, ja ko vēlos, jo viņi to vienkārši zina ar savu būtību, atgriežoties krastā, liekas, ka esmu ieradies viduslaikos.
Otra piebilde: neiedziļinoties reliģiskajos kanonos, par šīs ēras simbolu un pirmo piemēru tieši tāpēc, manuprāt, mums ir dots Jēzus Kristus stāsts. Dažādu iemeslu dēļ, bet viens no būtiskākajiem, īpaši pēdējos gados pārliecinoties pati uz sevis, apspriežot ar līdzīgi domājošajiem/ darošajiem, tie vārdi “Dieva jērs, kas nes pasaules sāpes “un “cietis par mums un pestījis “ no simboliskas interpretācijas kļūst par uzskatāmu pieredzes stāstu.
Vairāk par šo iespējams piedalīties interaktīvajā ONLINE PLATFORMĀ -no 2019. g. 14. marta kurss Empāti: superjūtīgums kā dāvana un spēks.
