Lai kaut ko paņemtu saujā, vispirms tā jāatver, atlaižot visu, kas tajā atradies pirms tam. Jāatbrīvo vieta jaunajam. Lai izdarītu nākamo ieelpu, vispirms ir jāizelpo: arī ieelpa bez izelpas nepastāv. Lai ļautos teju, teju atnākušajam pavasarim, kas šogad tāds nesteidzīgs, taču gaisā jūtams tik un tā, vispirms jānomet viss, kas traucē uzlidot pa īstam. Šoreiz mazliet par pavasara attīrīšanās pasākumiem no nedaudz citas puses; paskatīsimies uz to kā procesu, kas saistīts ar dabas procesu cikliskumu.
Vispirms noskaidrosim «kas», «kāpēc», un tad jau arī konkrētie «ko lietot/darīt» katram radīsies vēl vairāk nekā šajā rakstā minētie. Ceru, kādam lasītājam tas atnesīs vārdos noformulētu izskaidrojumu savām ne vienmēr apzinātajām sajūtām, kādam varbūt būs lielisks instruments – palīgs tikt galā ar nebūt ne vieglajiem procesiem, kas ar to cieši saistīts; vīrusu saslimšanām, nespēku, emocionālu izsīkumu u.tml. Vārdu sakot, labi zināmo lietu atgādinājums, kas ne vienmēr tiek pietiekami izskaidrots.
Daudzu gadu tūkstošu senās mūsu senču zināšanas, civilizācijas, kas cita citu nomainījušas vēlāk, vienmēr dzīvojušas ciešā saiknē ar dabas ritmiem. Ne viena vien mācība par cilvēku un pasauli runājusi un turpina runāt par pavasara saulgriežiem kā gada sākumu. Galu galā mēs taču pavasari tā arī jūtam: sākusies jauna dzīve. Zīmētā veidā izskatītos apmēram tā: liels aplis (vislabāk iedomāsimies to pulksteņa ciparnīcas veidā), kas sadalīts ar horizontālu līniju divās daļās. Tam ir 4 galvenie punkti: kreisajā pusē (ciparnīcas «9.00») – pavasara saulstāvji, augšā («12.00») – vasaras saulgrieži, labajā pusē – («15.00») – rudens saulstāvji, pašā apakšā («18.00») – ziemas saulgrieži. Augšējais pusaplis attēlo mūsu kosmiskā gada pirmo fāzi – piedzimšanu, aktivitāti, kas sākas ar pavasara saulstāvjiem, kulmināciju sasniedz vasaras pilnbriedā un ražu ievāc rudens saulstāvjos ap 21. septembri. Savukārt no rudens saulstāvjiem mēs ejam lejup, zemāk, sevī, vislielāko tumsu piedzīvojot ziemas saulgriežu laikā ap 21. decembri. Pēc tam lēnītiņām, pamazītēm ceļamies augšup, līdz atkal tiekam līdz jaunai piedzimšanai pavasara saulstāvjos 20. martā vai kurā nu datumā tas dotajā gadā iekrīt.
Tas ir dabisks kosmiskais rits, kas katrā savā fāzē prasa dzīvot saskaņā ar tās uzdevumiem.
Vislielākās problēmas parasti rodas, ja cilvēks pretojas un mēģina darīt to, kas nav saskaņā ar konkrētā cikla uzdevumiem. Vienkāršs piemērs: gribas «ielīst» sevī, sēdēt mājās, domājot par dzīvi vai lasot grāmatu, bet draudzene saka: «Kas par vāļāšanos, nav labi – ejam izklaidēties!» Protams, situācijas un iemesli var būt dažādi, varbūt savu reizi draudzenei arī ir taisnība, bet bieži vien tomēr sirdsbalss un intuīcija ir tās, kas liek rīkoties šādi. Var teikt arī – «runā» katra paša personiskie cikli.
Individuālie cikli.
Tādu pašu lielu apli varam zīmēt ikvienam procesam, vai tas būtu minūti, gadu vai vairākus gadus ilgs. Kaut vai raksta sākumā pieminētais ieelpas – izelpas cikls. Arī cilvēka individuālais gads – gan jau ikviens ir redzējis astroloģisko karti, piemēram. Ne vienam sen vairs nav noslēpums, ka katrs no individuālā gada 12 mēnešiem nes savu uzdevumu. Piemēram – pirmais mēnesis saistīts ar sevis kā personības apzināšanos, mērķu uzstādīšanu, sava spēka sajušanu. Savukārt pēdējais jeb divpadsmitais ir visa noslēgums, apcere, bilances savilkšana. Dažkārt saka – mēnesi pirms dzimšanas dienas – tātad individuālā cikla divpadsmitajā mēnesī cilvēkam ir pazemināta imunitāte, visādas slimības piemetas utt. Varbūt arī tā. Taču manuprāt – tas atkarīgs no zināšanu daudzuma:
ja apzinās, kam domāts konkrētais posms – apcerei, garīgumam, pārdomām par sevi, tad zemapziņai nav jānopūlas
ar cilvēka piespiedu pielikšanu pie vietas – slimības vai citu ķibeļu veidā. Protams, arī fiziskā spēka konkrētajā mēnesī mazāk – bet tāpēc jau nav jālauž sevi un jāspiež gāzt kalnus: to varēs darīt drīz, kad sāksies nākamais – piedzimšanas un darbošanās cikls.
Individuālo ciklu, ķermeņa sarunu ar mums saslimšanu vai problēmu veidā risināt var individuāli
Arī sieviešu cikls: 28 dienas
Ja runājam, piemēram, par sievietes ikmēneša ciklu plus mīnus 28 dienu garumā – tieši tas pats! Iesākumā daudz spēka un kulminācija pašā cikla vidū ar maksimumu enerģijas – tādu, ka iespējams radīt jaunu cilvēku (ovulācija), bet pēc tam dabisks spēku izsīkums pašās cikla pēdējās dienās. Izplatītās raudāšanas un emocionālais jūtīgums tad ir dabiska organisma reakcija uz to, ka «maz fiziskās enerģijas». Protams, mūsdienās šajā posmā sievietes turpina savus ikdienas pienākumus, taču senās mācības par cilvēku to piedāvā izdzīvot kā īpašu sakrālu posmu, kad ir iespējams attīrīties dziļos līmeņos. Sievietes nelaišana pie ēst gatavošanas šajā posmā dažās Austrumu mācībās nebūt nenozīmē diskrimināciju: tam ir gan savs fizioloģisks izskaidrojums (organisms izdala īpašas vielas, kuru ietekmē ēdiens ātrāk bojājas u.tml), gan idejisks – tas ir laiks, kad sievietei tiek piedāvāts un jābūt «savā alā». Tantriskā mācība, tāpat arī citas, piedāvā speciālas meditācijas šim posmam. Viens no izskaidrojumiem,
kāpēc sievietes dzīvo ilgāk par vīriešiem, ir tieši šī unikālā iespēja attīrīties fiziski
un, ja ir zināšanas, – ar speciālām praksēm arī emocionāli un mentāli šajā posmā.
Cilvēka organisma unikālā spēja pašattīrīties.
Ja pieņemam, ka cilvēka organisms ir unikāla mašīna ar pašregulācijas un pašdziedināšanās iespējām, tad pavasaros tik izplatītās saaukstēšanās un vīrusu saslimšanas ir tiešs apliecinājums šai organisma spējai, vienlaikus nepieciešamībai. Īsumā ir apmēram tā: ja organisms par daudz piesārņots, tas pats sevi sāk attīrīt pa vieglāko ceļu jeb «pa visām atverēm», izsakoties ļoti tieši. Iesnas, klepus, vēdera vīrusi ar caurejām…
Video par vīrusu saslimšanām kā attīrīšanās mehānismu
Vīrusi rodas novājinātas imūnsistēmas dēļ, kas savukārt nozīmē, ka organismā ieviesušies pasažieri – bezbiļetnieki jeb parazīti. Lielāki, mazāki, dažādi,
bet viņiem visiem ļoti garšo baltie milti, rafinētie cukuri, gaļa.
Var teikt arī citādi – parazīti veido organismā skābu vidi, kas ir pateicīga dažādām saslimšanām. Pavasarī dabā viss sāk kust, atdzīvoties, tieši tas pats notiek cilvēka organismā, kas sāk sevi atbrīvot no nevajadzīgā balasta.
