Nodaļa – aktivācija “NOMODĀ”
Baiba Kranāte
No topošās grāmatas “JAUNĀS ZEMES VĀRDNĪCA. TĀLĀK.”
Es vēl nebiju atvērusi acis. Bet es biju pamodusies. Aizvērtajiem plakstiņiem visa apkārtne deva ziņu, ka ir saulains. Es atvēru acis – un, jā – patiesi, tā bija saules, gaiši zilas debess un dažu veselīgi resnu mākoņu kopīgi izveidota rīta gaisma. Aizverot durvis izplatījumam ar nakts sapņos risinājušamies notikumiem, būtnēm un jautājumiem, nu es biju gatava sākt jaunu dienu. Jā, bija pietiekami agrs. Tomēr – Žrrrviirkttt – domās un iekšējās ainās pārskrēju pa iedomātu laika līniju uz priekšu jaunās atnākušās dienas pienākumos, darāmajā. Patiesībā varbūt tas bija tikai tāpēc, lai izbaudītu vēl dažas minūtes, pulksteņa valodā runājot, ērto un plato gultu. Un sajustu, ka turpat blakus esi tu. Tu nu gan vēl gulēji. Cieši un mīļi. Brīnišķīgi.
Mierīgi varētu apgriezties uz otriem sāniem un gulēt tālāk, varētu ieritināties ciešāk blakus tev. Bet tomēr miegs vairs nenāca. Es biju augšā. Domforma par smaržīgu kafiju ar lielu treknu žāvētu vīģi un tādu pašu sulīgu milzu dateli sauca tālāk. Ak, jā, pirms tam gan noteikti – ūdens, ūdens, ūdens! Klusiņām izslīdējusi no pufīgās segas, devos pretim virtuvei un ūdenim, pa ceļam apsveicinoties ar dzīvojamā istabā uzziedējušo ziemassvētku kaktusu. Tam nu gan ir ziedi – periodiskā bagātīgā ūdens uzliešana un regulārā apsveicināšanās tomēr dara savu!
Es biju klusiņa. Izklausījās, ka visa māja vēl gulēja. Arī māsa ar vīru, kuri bija atbraukuši ciemos un apmetušies apakšstāva viesiem domātajā istabā. Pat viņas abi pirmklasnieki blakus tai. Nu i labi! Galu galā varēšu apkopot sevī un darbos dažas lietas, līdz kurām šādā pēdējās dienās dunošā un čalojošā mājā nemaz i netiku.
Tā, avota ūdens – to tikai uzsildīt, ne vārīt…Darīts. Lēns garš izbaudīts malks. Visa krūze. Nu jau tagad beidzot godīgi varu ķerties pie kafijas! Šodien vārīšu turkā, lai automāta graboņa nemodinātu citus gulošos paradīzes iemītniekus. Tai pat laikā, saglabājot empātiju neizraisīt lieku troksni, lai kāds nepārmestu uzmodināšanu agrāk kā plānojis – labās ekoloģiskās kafijas un neiztrūkstošā kardamona smarža būtu lielisks nevardarbīgs, precīzāk – dabisks un nevainīgs modinātājs: tomēr sāku ilgoties, ka kāds no visiem daudzajiem varbūt tomēr uzradīsies virtuvē un pievienosies man.
Pēc pāris minūtēm un paņēmiena, ko bija mācījis īsts turks – lēni maisot, atļaut burvju dzirai uzkāpt līdz putiņām, tad noņemt, atslābināt un tad vēlreiz dabūt līdz putiņām – kafija bija gatava. Tā, tagad šķīvīti vīģei, datelei, lai iet arī kāda vakar izmērcēta mandele un rīts var tikt pasludināts par sākušos! Sākšu baudīt.
Taču izskatās, ka visa māja joprojām svētlaimīgi guļ.
Nu, labi – iešu pēc svētlaimes uz terases. Klusi atvērusi durtiņas, lai netraucētu acīmredzami tik vajadzīgo miegu, izgāju uz saules sasildītās koka grīdas ( tā bija ļooooti laba ideja nākt basām kājām!)un dzeršu savu dzeramo! Galu galā – viena es nebiju nemaz: te bija putni visvisādi un sīlis lai’ ieradies, kas ne tik bieži rādījās. Es lēni labsajūtā iekodos datelē ( dārgas bija, bet labas gan!), kauliņu tagad varēju nelikt atpakaļ uz šķīvīša, bet izspļaut pa taisno zālē! Interesanti, nu bet varētu taču kādreiz izaugt dateļpalma! Kaut vai maziņa. Ja jau puķupodā izaug, tad pāris vasaras mēnešos mūsu platuma grādos mierīgi varētu uzdīgt. Un es teiktu, ka mums dārzā palma iesējās!
Jā. Visādas domas biju izdomājusi. Bet visi mājas gulētāji joprojām gulēja. Es smaidīju, iedomājoties, ko visu izstāstīšu, kad būsiet izrausušies, izdušojušies un izķemmējušies, lai sabirtu man blakus uz saulainās terases. Jā, brokastis pagaidām vēl netaisīšu, ka neatdziest un galu galā, ka kāds kastrolis nenokrīt ar skaņu. Es pagaidām baudīšu rītu, skatīšos uz sīli un apdomāšu, cik liela tā dateļpalma varētu izaugt! Es būšu pacietīga un zināšu, ka, pirms palūgt pagatavot tev kafiju, tu mani apķersi un pateiksi, ka mīli mani un atkal redzēji sapnī un, ka es šorīt smuka.
Un tad mēs visi ēdīsim brokastis un lūgsim, lai māsas bērni nelien ar savām dakšiņām ievārījuma burkā, bet lieto tam paredzēto karotīti.
Šitā visa labad esmu gatava paciesties. Jo diena ir tik skaista un mēs vakar bijām sarunājuši visi doties uz ezeru peldēties un pilnīgi noteikti jūs visi tūliņ pat pamodīsieties.
- g. 25.februārī, Rīgā
PIRMO GRĀMATU “Jaunās Zemes vārdnīca” var iegādāt mūsu e- veikalā vai Latvijas grāmatnīcās
