VELTĪJUMS NOGURAŠAJIEM CEĻABIEDRIEM UZ JAUNO ZEMI.
Pirms dažām dienām, atverot ģimenes lauku mājas ledusskapi, ieraudzīju nedaudz dīvainas mellenes (kā tobrīd šķita) – iegarenas. Kāds no mājiniekiem bija sagādājis: nedaudz padomājusi par to, cik tālu lauksaimniecība modificēšanā tikusi, tomēr pagaršoju. Labas gan!
Bet! Pēc pāris dienām uzzināju, ka tās ir sausserža ogas, ko atnesusi kaimiņiene. O!!!

Honeysuckle.
Iegugleju, palasīju, sapratu, ka arī Latvijā pirms pāris gadiem kāds uzņēmīgs vīrs mēģinājis sākt audzēt tirgošanai, bet laikam nav bijis atsaucības vai citi šķēršļi. Atcerējos, ka Skotijā dzēru tādu īpašu sausserža ziedu tēju – “honeysuckle tea” arī.
Un tad sāku domāt savas maģiskās domas, kuras šobrīd visiem vijas vienā virzienā. Komunicējot ar saviem ceļabiedriem, kuru vidū ir arī lieli un ilggadīgi pasaulē atzīti meistari transformācijās, vērojot cilvēku izpausmes un sāpes, domājot par savu klientu aktuāliem jautājumiem, es saprotu, ka visiem ir viens kopējs liels jautājums.
Mēs visi esam gatavi jaunajam, gan mūsu avatari, gan dvēsele alkst pēc jaunā, saprotot, ka zināmais jeb t. s. vecais sevi ir izsmēlis. BET. Mēs nezinām, kas ir tas jaunais, ko gribam: un kā gan lai zinātu, ja tas ir nekad nebijušais, tātad nezināmais! Tai pat laikā labi zinām, kur vairs nevaram būt – t. s. vecajā, simtreiz zināmajā un pieredzētajā.
Un kā parasti Māte Zeme un tās daudzās dzīvības formas var nākt mums palīgā soli pa solītim virzoties tajā , ko sauc par došanos līdz šim nezināmajā. Jaunajā Zemē. Atrodot katru dienu kādu jaunu, lidz šim nenogaršotu ogu, atklājot agrāk neredzētu ziedu un tā līdz bezgalībai…. Pa kripatiņai, bet apņēmīgi un ar nozīmīguma sajūtu Un vienā brīdī mēs attapsimies ar ” eee, tā tak’ ir tā ilgi gaidītā Jaunā Zeme!”. Kā pasakās, kur gudri nomestās drupačiņas izveda brīvībā no raganas mājas un briesmām.
Baiba Kranāte
Piemērota prakse vai algoritms par Jūsu personīgiem procesiem laipni aicināti individuālās sesijās