“Baiba, sveika! Vakarnakt, braucot no kāda pasākuma, benzīntankā ieraudzīju Tavu interviju žurnālā “Veselība”, ielūkojos un jau no pāris teikumiem jutos tik priecīga un spārnota, nopirku žurnālu! Un nu to visu izlasot, jūtos vēl iedvesmotāka un vienkārši gribu Tev pateikt milzīgu PALDIES! Lasot Tavus vārdus par “sava ceļa iešanu” jogā, par to, ka gatavās koncepcijas ir novecojušas un nestrādā, ka mēs nemitīgi transformējamies un vēl un vēl…. jūtu kaut ko tik ļoti radniecīgu un arī ļoti priecājos, ka ir kāds, kurš to visu pasaka publiski.
Šajā laikmetā, kad informācijas ir tik daudz, kad brīžiem jau šķiet, ka tūliņ jau būs par daudz, ir tik svarīgi cilvēkiem atgādināt, lai viņi klausās paši sevī un nepieņem kaut ko par absolūtu patiesību. Jo nākotnē un jau tagad mums vairs ir tikai viena izvēle – būt radītājiem. Tas nav iespējams, ja paši sev neticam, sevi nepazīstam, vai sekojam gatavām koncepcijām, kas reizēm pārvērtušās par dogmām. Jā, es ļoti priecājos, ka ir kāds – ka esi Tu, kurš par to runā plašai auditorijai. Jo ikdienā bieži iznāk redzēt cilvēku neizpratni un ciešanas, kuru cēlonis ir sevis paša nemīlestībā……..”
