……. jeb KAD BEIDZOT BŪS ZELTA LAIKMETS.
2023. g, 3. februārī, Rīgā
Pirms pāris dienām, klausoties kādu FB tiešraidi, kā un ko mēs varam darīt, lai atgrieztu harmoniju, mainītu destruktīvo pret jauko utt, aizdomājos dziļāk arī pati: kad un kā mēs atnesīsim to Jauno Zemi ( sauksim to tā, īpaši ņemot vērā manu padsmitgadus ilgo saikni ar šo terminu). Ka atkal priekšstāvjos nav tikuši tādi, kuri palīdzētu bēdu ieleju tauriņa formā pie Baltijas jūras vērst par harmonijas oāzi – tas jau tā kā beidzot arvien vairāk skaidrs. Jautājums “kāpēc kaut ko mainīt var tikai, ja ievēlēs, bet bez ievēlēšanas – neko izmainīt nevarēs” Tāpat īsti nav zināms, vai var uzticēties visādiem hipijpaskata bārdainākiem vai ne tik bārdainiem brīvības cīnītājiem ( mīļie vīrieši, neapvainojieties, lūdzu, par tām bārdām – es jums daudzu sieviešu vārdā “pravdu – matku”) ar apgarotu skatu, bet dīvainu intonāciju.
Vārdu sakot – “domāju es domas dziļas” un šo to sadomāju. Nolēmu publicēt.
Pirmkārt nedaudz izvērstāk par nodrillēto, bet ļoti patieso teicienu. kurš man, tāpat kā jums, mīļais lasītāj, ir noriebies līdz mielēm. “Negaidīt glābēju un sākt ar sevi.”
Ka vienkārši nav citas izejas, kā dzīvot tā, it kā viss jau būtu. Katru mirkli,, kurā mums ir jāizdara izvēle – un tāds visticamāk ir katru mīļu sekundi – izvēlēties vai nu vienu laika līniju, scenāriju, vai nu otru….
Veco, destruktīvo, to, par kuru zināms, ka tas ir tiešā vai netiešā veidā saistīts ar aizejošo destruktīvo. Vai to, kuru gaidām atnākam jeb to jauno, harmonisko, pareizo, godīgo utt….
Zin’ kā – un es sapratu, ka es jau tai Jaunajā Zemē pati dzīvoju. Kādi vairāki gadi būs noteikti. Tajā plus mīnus viss notiek. Un, ka es ar piemēriem un uzskaitījumiem varētu pastāstīt, kā tas ir. Kā tas notiek praktiski. Papildus tam, kas jau uzrakstīts grāmatā Jaunās Zemes vārdnīca, kura tomēr tapa pirms vairākiem gadiem un bija rakstīta ar nojausmu, ka būs ļoti lielas pāŗmaiņas, kurās izdzīvos tikai tie, kuri…..nu, teiksim, nebaidīsies mīlestības.
Tātad – par provi, manos studijas apmēram 90 kv m darbojas princips, kad “vīrs un vārds” ir vienlīdz spēcīgs zīmogs kā parakstīts līgums, ja runājam par sadarbības partneriem. Tie, kas šobrīd ir izkristalizējušies noteikti spēj tādu uzturēt. Kristalizācijas posms bija ilgus gadus un dučiem to nav varējuši iziet. Sadarbības partneri ir spēcīgas personības, kuras neiet scenārijos “man cilvēki nenāk, tāpēc šodien nebūšu”., kaut līgums paredz to teikt vismaz mēnesi iepriekš…Tos esmu ntos gadus piedzīvojusi, vērojusi, kā studijas telpa, kas pati par sevi ir dzīva, atsevišķā augsta apziņa, piedāvā pasniedzējiem transformāciju. Izaugsmi. Ne to, ko māca sertifikātu iegūšanas skolās un kursos, bet “ikdienas dzīvē kā spēcīgākajā garīgajā transformācijā” kā pirms gadiem desmit bija rakstīts vienā no manas mājas lapas versijām.
Ja agrāk man piespēlēja cilvēkus, ar kuriem bija jāmaļas cauri šādām patiesībām, tad tagad ģenerālās līnijās tas tā kā nav. Spēcīgas, patstāvīgas un dāsnas personības.
Siets piedāvā iet cauri nākamam līmenim – mana spēja konstruktīvi un stingri, vienlaikus empātiski vadīt šo pasākumu attiecīgās situācijās izpaužas, piemēram, tā. Viens puisis bija baigās ziepes sataisījis. Principā – viņš pats gaidīja, ka neļaušu vairs nodarbības studijā vadīt, lai arī man tas būtu sāpīgi. Tīri intuitīvi es teicu – ok, dodu vēlvienu iespēju, bet par kompensāciju – es nevaru Tev atlaist Tavu pienākumu, bet saprotu, ka Tev būs citā vietā jāiziet tā pati mācība. IZDOMĀ un PIEDĀVĀ PATS, kā tu kompensēsi un tas var būt ne tikai naudā. Un mēs vienojāmies harmoniski un pagaidām viss bez lielām buksēšanām turpinās teju gadu.
Vienam citam nopietnam sadarbības partnerim uznāca melnie un atšķirībā no iesācējiem jogas skolotājiem, kas vaino visus un visu un kur mana pieredze rāda milzīgu paš izaugsmes ceļu priekšā, lai vispār par ko tādu runātu, es izrunājos ar šo cilvēku kā ezotēriķis ar ezotēriķi un lietas sāka iet. Jo tas, ko sapratām mūsu grūtībās bija tieši pats pamata princips – viss sākas no manis, ja reiz vecās sistēmas brūk, tad, kurām vecajām sistēmām ir jāsabrūk manī???
Ok – tātad Ūdensvīra laiks – spēcīgo, patstāvīgo apvienošanās. Viņu personīgais piemērs kā vislabākā stunda, mācība tiem, kas kaut ko apgūst no viņiem. Uz papīra nerakstītās, bet akašas telpā vārdos ieliktās vienošanās. Viņi ir dāsni un mēs viens otram uz nagiem neskatāmies, dzīvojot paļāvībā. Struktūrā un vienlaikus plūsmā.
Nosmaidīju, kad Ziemassvētku laikā saviem mēģinājumiem studiju izmantoja daži izklaides biznesa cilvēki: pirms pāris gadiem studijas “facecontrole” pati nebūtu ielaidusi viņus – parasti notika pēkšņas saslimšanas, telpas atteikšana no viņu puses īrēšanai pat pašiem neizprotamu iemeslu dēļ utml. Mani tas toreiz skumdināja, protams. Bet vēlāk es sapratu, ka citādāk nebūtu bijis iespējams noturēt studiju par to tīro un mierpilno vietu, kas ir tagad.
Pie studijas ārdurvīm ir uzraksts “Lūdzu atstājiet apavus ārpusē”. Tad, nu. lūk, Ziemassvētku pasākumu mēģinātāji par apavu vilkšanu bija brīdināti arī mutiski, iepazīstinot ar studijas etiķeti. Bet es redzēju ( klātneesot!), ka viņi to neievēroja. Bērnišķigi, vai ne? Ja mani neredz, tad es daru, ko gribu un nāku ar sniegainajiem, dubļainajiem apaviem. Bet redz jau tāpat…To vecās zemes cilvēks galīgi nesaprot, savukārt paplašinātās apzinas un Jaunās Zemes būtnei tā ir aksioma. Tajā brīdī es sasmaidījos un padomāju, ka uz studiju tagad cilvēki var nākt un apgūt šādas lietas. Mākslinieki savā skatuves drudža un pirmspirmizrādes temporitmā ( es taču to labi zinu, vairākus gadus spēlējot teātrī vai būdama LV šovbiznesā) ieradās studijā un tik elsa “cik te jauki”. Neko ezotēri nestāstot, es vienkāršu notranslēju viņiem sazemētību, “centru”vai sauciet ka’gribat. ( studijā nereti aktieri mēģina un nekas tāds pirms tam nebija noticis!, tāpēc man tā biaj atklāsme)
Tātad – mēs darām paši un pasaule ap mums sastājas. Un par to vislabāk ir nebazarēt situācijās, kurās mūsu bazaru nesapratīs. Vai tu māki būt Jaunajā Zemē bez plakātiņa un klusējot par to?!…
Privātajā telpā viss tas pats. Protams, tur jau ne bez transformācijām. Bet ģenerālās līnijās, piemēram,man kā pašnodarbinātai uz visa, ko LV tagad izvēlējusies darīt finansiālās piežmiegšanas ziņā, izdodas turēt galvu virs ūdens. Pat vairāk. ( Nav man turīga sponsora un visu šobīd pelnu, izdomāju, organzēju, daru pati. ) Attiecību un komunikācijas ziņā – piem, kā sieviete esmu iemācijusies super kruti paust savus standartus vīriešiem, par ko saņemu vien apbrīnu un komentus “spēcīgā, skaistā varenā inteliģentā sieviete” un daudzos gadījumos – “dieviete”. Tāpēc, ka es sevi nekad skaļi nesaucu par dievieti. Ja grib, lai redz un paši izlemj.
Esmu iemācījusies arī zibenīgi atpazīt un sajust vibrācijas, tai skaitā caur online un tikt galā ar vienu lietu, kas man bija nenormāli grūti – kolektīvās telpas skaudību. Arī rūgtumu par to, ka lielākā daļa nesaprot manu mesidžu, spēju iemācīt nopietnas vērtīgas lietas, velkot līdzi vecos personīgos priekšstatus, par to kas tā tāda Baiba Kranāte bez manis pazīšanas: esmu līdz šūnu līmenim pieņēmusi, ka katram savs un man – manis pašas ceļš. Un visādām citām destruktīvām vibrācijām, kas mūs, mūsu veselību un lēmumus ietekmē ne pa jokam.
Par to veselību runājot – priecājos, ka iepriekšējos gados ir sakrātas super daudz zināšanas par holistisko ārstēšanu utml un tagad var lietot. Arīdzan, lai arī sen nepieciešamības gadījumos ārstējos ar homeopātiju un vibrāciju medicīnu, pēdējā gada laikā mani saveda kopā ar lielisku šīs jomas speciālisti, kas uzstutēja diezgan nopietnus gadījumus manā tuvinieku lokā. Un vienā brīdī “nejauši” mēs kļuvām par sadarbības partneriem. Vibrāciju medicīna, dziedināšana ar augu preparātiem un dabiskām atveseļošanās metodēm vienmēr ir postulēta kā Jaunās Zemes princips un manā pasaulē tas pēdējos gados ienācis jaunā spirālies vītnē.
Es varētu rakstīt vēl. Gan jau kādreiz, kaut šobrīd neko negribas skaidrot, runāt, klāstīt, bet vienkārši BŪT un DZĪVOT TO.
Sirsnībā un paceļot acis no datora ieraugot aiz loga baltu sniegotu dienu
– Baiba Kranāte.
