Daba ienāk pilsētā. Civilizācija saplūst ar dabu.
Viena no Jaunās Zemes ( daudzdimensionālās, ko dēvē arī par Paradīzi) pazīmēm, vienlaicīgi nosacījumiem ir saplūšana ar dabu un citām dzīvām būtnēm. „Citas dzīvās būtnes” ir ne tikai dzīvnieki un putni, bet augi, ūdeņi, akmeņi un minerāli, dabas gari –vārdu sakot DZĪVĪBA visās tās izpausmēs. Jaunās Zemes Pilsētās atkal atgriežas no tām ilgus laikus izstumtie dabas gari. Atcerējos šo pazīmi, kad pirmoreiz -2012.g rudenī nokļuvu vietā, kurā šobrīd 2014. vasarā esmu un jau uz ilgāku laiku. Brattleboro, Vērmontas štatā ASV.
Tieši Brattleboro vibrācijas arī ir pamudinājums šai rakstu sērijai. Dzīvojam pilsētas centrā un visapkārt ir milzīgi koki, vienā no logiem katru rītu sasveicinos ar Wantastiquet kalnu, kas atrodas burtiski 10 minūšu braucienā no dzīvokļa jeb atbilstoši šejienes terminoloģijai –apartamenta. Gandrīz pie katras mājas –vai daudzdzīvokļu vai privātas –ja ne tomāti, loki, visdažādāko veidu salāti, tad košumkrūmi un ziedi gan. Nupat man pastāstīja, ko nozīmē „guerilla gardening” – te ir tāda tendence.
„Guerillas” termins cēlies no partizānu kustības un nozīmē dārziņa iekopšanu zemes pleķītī, kas oficiāli pašam nepieder.
Neskatoties uz mazāku un lielāku vietējo fermu pārpilnību, turklāt daudzas no tām ir tikai ekoloģiskās, cilvēki paši labprāt audzē visu kaut ko. Arī Rīgā savu balkoniņu apstādu ar puķītēm, bet garšaugus gan nekad neizdodas izaudzēt: gaisa piesārņojums ir baiss. Brattleboro man ir tā laime ugunsdrošības nolūkiem domāto balkoniņu pamazām apzaļumot –redīsi sadīga 3dienās,salāti tāpat–kādus 6 veidus sapirku; n-tās un līdz šim man nezināmas šķirnes –apsolu padalīties ar foto, kad būs kas rādāms.
Lauksaimniecība un tās labumi ir atsevišķs stāsts –īsta veselīga dzīvesveida paradīze un milzīgais CO-OP jeb bioloģisko produktu supermārkets centrā ir tikai viens aspekts, turklāt –kaut arī daudz kas tajā ir dārgāks nekā parastajā, ir ļoti daudz preču par tām pašām vai pat mazākām cenām. Tajā ir daudz citu ASV štatu vai valstu produkcijas, bet vienlaicīgi arī „buy local” plaukti: vēl viens Jaunās Realitātes aspekts –būdams pats stiprs, esi gatavs dzīvot vienotībā. Un cilvēki ar lielāko lepnumu pērk gan vietējo, gan to, kas nāk no tālienes. Pagājušo sestdien, vērojot reizi gadā notiekošo The Heifers parādi pilsētas ielās, kurā par sevi atgādina vai iepazīstina vietējie fermeri, kā arī citas apkārtnes organizācijas –sākot no Bērnu un Jaunatnes teātra un beidzot ar kafejnīcām, sajūsmas asaru kamols ieskrēja kaklā, uz viena no maršējošās organizācijas plakātiem ieraugot „food connects people” – ēdiens savieno cilvēkus. Īpaši pēc tam, kad biju pavaicājusi, kāpēc nosaukums ir Heifers strolling jeb telīšu gājiens. Izrādās –tas ir pretarguments asiņainajām koridām. Saki vēl, ka Jaunā Realitāte nav Dievietes atgriešanās! Viens no galvenajiem pasākumiem vasarās ir fermeru tirdziņš sestdienās. Paši audzētāji tirgo, labprāt stāsta gan par saviem stādiem ( nevarēju vakar nenopirkt vēl vienas šķirnes baziliku –salātbaziliku, ar milzīgām nosaukumam atbilstošām lapām), gan izvaicā arī pašu pircēju vai vienkārši interesentu: man ļoti patīk tā neuzspiedošā attieksme kaut ko obligāti nopirkt.
Interese par otru cilvēku ir neviltota –jautājumus esmu saņēmusi ne jau tikai par interesanto akcentu, kurā runāju, bet par kleitu, smaržām, savu dārziņu un citus. Īsti praktiskie darbi gaismasdarbiniekam, kurš mācījies ( un citus mācījis –pēc atsauksmēm rezultatīvi) būt atvērtam, mīlošam, vieglam un bezbailīgam tajā nozīmē, ka nemulst no patiesi sirsnīgas komunikācijas un neviltota smaida un prieka par paša personību! Vai kā nu dēvēt to, kad, nokļūstot svešā vietā un svešā mentalitātē, dominējošās enerģijas, ko jūti un saņem, ir mīlestība un uzticēšanās?!
Nebaidos atklāt, ka ar visu daudzgadīgo praksi, apgaismības mirkļiem un vērā ņemamiem sasniegumiem šajā jomā – ir, kur augt. Jāpiekrīt, ka mēs pat nespējam aptvert, kādas var būt augstāko dievišķo plānu mīlestības vibrācijas, ja jau vienas pasaules vietas iedzīvotāji spēj ar to, kādi viņi ir, „novest riktīgā konfūzā”.
Par dabas un cilvēka attiecībām un „ir, kur augt” varu turpināt bezgalīgi: kaut arī šķiroju atkritumus LV, cik varu un pati tērēju laiku, benzīnu to vešanai uz Zaļo punktu un iecietību e-vēstulēs ar Rīgas Namsaimnieku, ka par maniem 4-eur mēnesī tak’ pienāktos arī tvertne šķirojamajiem, varu teikt, ka tikai tagad pēc 2 nedēļām ASV esmu tikusi skaidrībā, kurā no 4 tvertnēm kas liekams. Komposts te īstā cieņā un jebkuru pat vismazāko iepakojumu nepieciešamības gadījumā sadala trīs daļās – biezā plastmasa vienā tvertnē, kartons citā, bet kaut kas „ne šis,ne tas” –uz „trash”.
No apakšvirsraksta „Daba&Civilizācija”, kā jūtat, neizbēgami ir atkāpes, kaut tēma vienojoša: esmu aizplūdusi arī nākamās 5D īpašības virzienā. „Vieglums un vienkāršība”. Par to nākamreiz…Labs punkts brīdī, kad sēdēdama ar šo klēpjdatoru uz terases ielas pretējā pusē ieraugu vāveri un varētu arī turpināt par pirms pāris dienām pielavījušos lapsu: maniem tomātu stādiem tuvējie zvēri nekaitēšot, bet kaķis gan no lapsas jāuzpasē!
Turpinājums otrajā daļā.